From உருவாக்கு (uruvākku, “to create”).
உருவாக்கம் • (uruvākkam)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | உருவாக்கம் uruvākkam |
உருவாக்கங்கள் uruvākkaṅkaḷ |
vocative | உருவாக்கமே uruvākkamē |
உருவாக்கங்களே uruvākkaṅkaḷē |
accusative | உருவாக்கத்தை uruvākkattai |
உருவாக்கங்களை uruvākkaṅkaḷai |
dative | உருவாக்கத்துக்கு uruvākkattukku |
உருவாக்கங்களுக்கு uruvākkaṅkaḷukku |
benefactive | உருவாக்கத்துக்காக uruvākkattukkāka |
உருவாக்கங்களுக்காக uruvākkaṅkaḷukkāka |
genitive 1 | உருவாக்கத்துடைய uruvākkattuṭaiya |
உருவாக்கங்களுடைய uruvākkaṅkaḷuṭaiya |
genitive 2 | உருவாக்கத்தின் uruvākkattiṉ |
உருவாக்கங்களின் uruvākkaṅkaḷiṉ |
locative 1 | உருவாக்கத்தில் uruvākkattil |
உருவாக்கங்களில் uruvākkaṅkaḷil |
locative 2 | உருவாக்கத்திடம் uruvākkattiṭam |
உருவாக்கங்களிடம் uruvākkaṅkaḷiṭam |
sociative 1 | உருவாக்கத்தோடு uruvākkattōṭu |
உருவாக்கங்களோடு uruvākkaṅkaḷōṭu |
sociative 2 | உருவாக்கத்துடன் uruvākkattuṭaṉ |
உருவாக்கங்களுடன் uruvākkaṅkaḷuṭaṉ |
instrumental | உருவாக்கத்தால் uruvākkattāl |
உருவாக்கங்களால் uruvākkaṅkaḷāl |
ablative | உருவாக்கத்திலிருந்து uruvākkattiliruntu |
உருவாக்கங்களிலிருந்து uruvākkaṅkaḷiliruntu |