From கருநாடகம் (karunāṭakam).
கர்நாடகம் • (karnāṭakam)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | கர்நாடகம் karnāṭakam |
- |
vocative | கர்நாடகமே karnāṭakamē |
- |
accusative | கர்நாடகத்தை karnāṭakattai |
- |
dative | கர்நாடகத்துக்கு karnāṭakattukku |
- |
benefactive | கர்நாடகத்துக்காக karnāṭakattukkāka |
- |
genitive 1 | கர்நாடகத்துடைய karnāṭakattuṭaiya |
- |
genitive 2 | கர்நாடகத்தின் karnāṭakattiṉ |
- |
locative 1 | கர்நாடகத்தில் karnāṭakattil |
- |
locative 2 | கர்நாடகத்திடம் karnāṭakattiṭam |
- |
sociative 1 | கர்நாடகத்தோடு karnāṭakattōṭu |
- |
sociative 2 | கர்நாடகத்துடன் karnāṭakattuṭaṉ |
- |
instrumental | கர்நாடகத்தால் karnāṭakattāl |
- |
ablative | கர்நாடகத்திலிருந்து karnāṭakattiliruntu |
- |