From abnuō (“refuse, reject by a nod”) + -īvus, from ab (“from, away from”) + nuō (“nod”).
abnūtīvus (feminine abnūtīva, neuter abnūtīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abnūtīvus | abnūtīva | abnūtīvum | abnūtīvī | abnūtīvae | abnūtīva | |
genitive | abnūtīvī | abnūtīvae | abnūtīvī | abnūtīvōrum | abnūtīvārum | abnūtīvōrum | |
dative | abnūtīvō | abnūtīvae | abnūtīvō | abnūtīvīs | |||
accusative | abnūtīvum | abnūtīvam | abnūtīvum | abnūtīvōs | abnūtīvās | abnūtīva | |
ablative | abnūtīvō | abnūtīvā | abnūtīvō | abnūtīvīs | |||
vocative | abnūtīve | abnūtīva | abnūtīvum | abnūtīvī | abnūtīvae | abnūtīva |