From abiūdicātus + -īvus.
abiūdicātīvus (feminine abiūdicātīva, neuter abiūdicātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abiūdicātīvus | abiūdicātīva | abiūdicātīvum | abiūdicātīvī | abiūdicātīvae | abiūdicātīva | |
genitive | abiūdicātīvī | abiūdicātīvae | abiūdicātīvī | abiūdicātīvōrum | abiūdicātīvārum | abiūdicātīvōrum | |
dative | abiūdicātīvō | abiūdicātīvae | abiūdicātīvō | abiūdicātīvīs | |||
accusative | abiūdicātīvum | abiūdicātīvam | abiūdicātīvum | abiūdicātīvōs | abiūdicātīvās | abiūdicātīva | |
ablative | abiūdicātīvō | abiūdicātīvā | abiūdicātīvō | abiūdicātīvīs | |||
vocative | abiūdicātīve | abiūdicātīva | abiūdicātīvum | abiūdicātīvī | abiūdicātīvae | abiūdicātīva |