Literally “circumstance word,” a calque of German Umstandswort coined by Andrejs Stērste in 1879.[1]
Audio: | (file) |
apstākļa vārds m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | apstākļa vārds | apstākļa vārdi |
accusative (akuzatīvs) | apstākļa vārdu | apstākļa vārdus |
genitive (ģenitīvs) | apstākļa vārda | apstākļa vārdu |
dative (datīvs) | apstākļa vārdam | apstākļa vārdiem |
instrumental (instrumentālis) | apstākļa vārdu | apstākļa vārdiem |
locative (lokatīvs) | apstākļa vārdā | apstākļa vārdos |
vocative (vokatīvs) | apstākļa vārd | apstākļa vārdi |
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)