From bruņu (“armor”) + cepure (“hat”).
bruņucepure f (5th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | bruņucepure | bruņucepures |
accusative (akuzatīvs) | bruņucepuri | bruņucepures |
genitive (ģenitīvs) | bruņucepures | bruņucepuru |
dative (datīvs) | bruņucepurei | bruņucepurēm |
instrumental (instrumentālis) | bruņucepuri | bruņucepurēm |
locative (lokatīvs) | bruņucepurē | bruņucepurēs |
vocative (vokatīvs) | bruņucepure | bruņucepures |