From bruņu (“armor”) + rupucis (“toad, turtle”).
bruņurupucis m (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | bruņurupucis | bruņurupuči |
| accusative (akuzatīvs) | bruņurupuci | bruņurupučus |
| genitive (ģenitīvs) | bruņurupuča | bruņurupuču |
| dative (datīvs) | bruņurupucim | bruņurupučiem |
| instrumental (instrumentālis) | bruņurupuci | bruņurupučiem |
| locative (lokatīvs) | bruņurupucī | bruņurupučos |
| vocative (vokatīvs) | bruņurupuci | bruņurupuči |