From ceļš (“road, way”) + -nieks.
ceļinieks m (1st declension, feminine form: ceļiniece)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | ceļinieks | ceļinieki |
accusative (akuzatīvs) | ceļinieku | ceļiniekus |
genitive (ģenitīvs) | ceļinieka | ceļinieku |
dative (datīvs) | ceļiniekam | ceļiniekiem |
instrumental (instrumentālis) | ceļinieku | ceļiniekiem |
locative (lokatīvs) | ceļiniekā | ceļiniekos |
vocative (vokatīvs) | ceļiniek | ceļinieki |