Future active participle of concupīscō.
concupītūrus (feminine concupītūra, neuter concupītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | concupītūrus | concupītūra | concupītūrum | concupītūrī | concupītūrae | concupītūra | |
genitive | concupītūrī | concupītūrae | concupītūrī | concupītūrōrum | concupītūrārum | concupītūrōrum | |
dative | concupītūrō | concupītūrae | concupītūrō | concupītūrīs | |||
accusative | concupītūrum | concupītūram | concupītūrum | concupītūrōs | concupītūrās | concupītūra | |
ablative | concupītūrō | concupītūrā | concupītūrō | concupītūrīs | |||
vocative | concupītūre | concupītūra | concupītūrum | concupītūrī | concupītūrae | concupītūra |