conlātīvus (feminine conlātīva, neuter conlātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | conlātīvus | conlātīva | conlātīvum | conlātīvī | conlātīvae | conlātīva | |
genitive | conlātīvī | conlātīvae | conlātīvī | conlātīvōrum | conlātīvārum | conlātīvōrum | |
dative | conlātīvō | conlātīvae | conlātīvō | conlātīvīs | |||
accusative | conlātīvum | conlātīvam | conlātīvum | conlātīvōs | conlātīvās | conlātīva | |
ablative | conlātīvō | conlātīvā | conlātīvō | conlātīvīs | |||
vocative | conlātīve | conlātīva | conlātīvum | conlātīvī | conlātīvae | conlātīva |