A 19th-century neologism, coined, from dārzs (“garden”) + kopība (“community, system”), by Krišjānis Valdemārs and Fricis Brīvzemnieks in 1872 (with kopība from kopa (“group”) + -ība).[1]
dārzkopība f (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | dārzkopība | — |
| accusative (akuzatīvs) | dārzkopību | — |
| genitive (ģenitīvs) | dārzkopības | — |
| dative (datīvs) | dārzkopībai | — |
| instrumental (instrumentālis) | dārzkopību | — |
| locative (lokatīvs) | dārzkopībā | — |
| vocative (vokatīvs) | dārzkopība | — |