Perfect passive participle of dēfetīgō.
dēfetīgātus (feminine dēfetīgāta, neuter dēfetīgātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēfetīgātus | dēfetīgāta | dēfetīgātum | dēfetīgātī | dēfetīgātae | dēfetīgāta | |
genitive | dēfetīgātī | dēfetīgātae | dēfetīgātī | dēfetīgātōrum | dēfetīgātārum | dēfetīgātōrum | |
dative | dēfetīgātō | dēfetīgātae | dēfetīgātō | dēfetīgātīs | |||
accusative | dēfetīgātum | dēfetīgātam | dēfetīgātum | dēfetīgātōs | dēfetīgātās | dēfetīgāta | |
ablative | dēfetīgātō | dēfetīgātā | dēfetīgātō | dēfetīgātīs | |||
vocative | dēfetīgāte | dēfetīgāta | dēfetīgātum | dēfetīgātī | dēfetīgātae | dēfetīgāta |