Future active participle of dēnotō.
dēnotātūrus (feminine dēnotātūra, neuter dēnotātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēnotātūrus | dēnotātūra | dēnotātūrum | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūra | |
genitive | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūrī | dēnotātūrōrum | dēnotātūrārum | dēnotātūrōrum | |
dative | dēnotātūrō | dēnotātūrae | dēnotātūrō | dēnotātūrīs | |||
accusative | dēnotātūrum | dēnotātūram | dēnotātūrum | dēnotātūrōs | dēnotātūrās | dēnotātūra | |
ablative | dēnotātūrō | dēnotātūrā | dēnotātūrō | dēnotātūrīs | |||
vocative | dēnotātūre | dēnotātūra | dēnotātūrum | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūra |