dēspērātior (comparative, neuter dēspērātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēspērātior | dēspērātius | dēspērātiōrēs | dēspērātiōra | |
genitive | dēspērātiōris | dēspērātiōrum | |||
dative | dēspērātiōrī | dēspērātiōribus | |||
accusative | dēspērātiōrem | dēspērātius | dēspērātiōrēs dēspērātiōrīs |
dēspērātiōra | |
ablative | dēspērātiōre dēspērātiōrī |
dēspērātiōribus | |||
vocative | dēspērātior | dēspērātius | dēspērātiōrēs | dēspērātiōra |