Future active participle of dēvinciō.
dēvīnctūrus (feminine dēvīnctūra, neuter dēvīnctūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēvīnctūrus | dēvīnctūra | dēvīnctūrum | dēvīnctūrī | dēvīnctūrae | dēvīnctūra | |
genitive | dēvīnctūrī | dēvīnctūrae | dēvīnctūrī | dēvīnctūrōrum | dēvīnctūrārum | dēvīnctūrōrum | |
dative | dēvīnctūrō | dēvīnctūrae | dēvīnctūrō | dēvīnctūrīs | |||
accusative | dēvīnctūrum | dēvīnctūram | dēvīnctūrum | dēvīnctūrōs | dēvīnctūrās | dēvīnctūra | |
ablative | dēvīnctūrō | dēvīnctūrā | dēvīnctūrō | dēvīnctūrīs | |||
vocative | dēvīnctūre | dēvīnctūra | dēvīnctūrum | dēvīnctūrī | dēvīnctūrae | dēvīnctūra |