From dibināt (“to found, to establish”) + -ājs.
dibinātājs m (1st declension, feminine form: dibinātāja)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | dibinātājs | dibinātāji |
genitive | dibinātāja | dibinātāju |
dative | dibinātājam | dibinātājiem |
accusative | dibinātāju | dibinātājus |
instrumental | dibinātāju | dibinātājiem |
locative | dibinātājā | dibinātājos |
vocative | dibinātāj | dibinātāji |