Future active participle of dissupō.
dissupātūrus (feminine dissupātūra, neuter dissupātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dissupātūrus | dissupātūra | dissupātūrum | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūra | |
genitive | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūrī | dissupātūrōrum | dissupātūrārum | dissupātūrōrum | |
dative | dissupātūrō | dissupātūrae | dissupātūrō | dissupātūrīs | |||
accusative | dissupātūrum | dissupātūram | dissupātūrum | dissupātūrōs | dissupātūrās | dissupātūra | |
ablative | dissupātūrō | dissupātūrā | dissupātūrō | dissupātūrīs | |||
vocative | dissupātūre | dissupātūra | dissupātūrum | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūra |