Future active participle of dissipō.
dissipātūrus (feminine dissipātūra, neuter dissipātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dissipātūrus | dissipātūra | dissipātūrum | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūra | |
genitive | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūrī | dissipātūrōrum | dissipātūrārum | dissipātūrōrum | |
dative | dissipātūrō | dissipātūrae | dissipātūrō | dissipātūrīs | |||
accusative | dissipātūrum | dissipātūram | dissipātūrum | dissipātūrōs | dissipātūrās | dissipātūra | |
ablative | dissipātūrō | dissipātūrā | dissipātūrō | dissipātūrīs | |||
vocative | dissipātūre | dissipātūra | dissipātūrum | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūra |