From draugs (“friend”) + -ība (with g > dz via palatalization). From Proto-Balto-Slavic *draugība. Cognate with Proto-Slavic *družьba.
draudzība f (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | draudzība | draudzības |
accusative (akuzatīvs) | draudzību | draudzības |
genitive (ģenitīvs) | draudzības | draudzību |
dative (datīvs) | draudzībai | draudzībām |
instrumental (instrumentālis) | draudzību | draudzībām |
locative (lokatīvs) | draudzībā | draudzībās |
vocative (vokatīvs) | draudzība | draudzības |