Perfect passive participle of dubitō (“doubt, hesitate”).
dubitātus (feminine dubitāta, neuter dubitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dubitātus | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta | |
genitive | dubitātī | dubitātae | dubitātī | dubitātōrum | dubitātārum | dubitātōrum | |
dative | dubitātō | dubitātae | dubitātō | dubitātīs | |||
accusative | dubitātum | dubitātam | dubitātum | dubitātōs | dubitātās | dubitāta | |
ablative | dubitātō | dubitātā | dubitātō | dubitātīs | |||
vocative | dubitāte | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta |