Future active participle of ēblandior.
ēblanditūrus (feminine ēblanditūra, neuter ēblanditūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēblanditūrus | ēblanditūra | ēblanditūrum | ēblanditūrī | ēblanditūrae | ēblanditūra | |
genitive | ēblanditūrī | ēblanditūrae | ēblanditūrī | ēblanditūrōrum | ēblanditūrārum | ēblanditūrōrum | |
dative | ēblanditūrō | ēblanditūrae | ēblanditūrō | ēblanditūrīs | |||
accusative | ēblanditūrum | ēblanditūram | ēblanditūrum | ēblanditūrōs | ēblanditūrās | ēblanditūra | |
ablative | ēblanditūrō | ēblanditūrā | ēblanditūrō | ēblanditūrīs | |||
vocative | ēblanditūre | ēblanditūra | ēblanditūrum | ēblanditūrī | ēblanditūrae | ēblanditūra |