From efficiō (“to produce”) + -īvus.
effectīvus (feminine effectīva, neuter effectīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | effectīvus | effectīva | effectīvum | effectīvī | effectīvae | effectīva | |
genitive | effectīvī | effectīvae | effectīvī | effectīvōrum | effectīvārum | effectīvōrum | |
dative | effectīvō | effectīvae | effectīvō | effectīvīs | |||
accusative | effectīvum | effectīvam | effectīvum | effectīvōs | effectīvās | effectīva | |
ablative | effectīvō | effectīvā | effectīvō | effectīvīs | |||
vocative | effectīve | effectīva | effectīvum | effectīvī | effectīvae | effectīva |