Perfect passive participle of ēnotō.
ēnotātus (feminine ēnotāta, neuter ēnotātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēnotātus | ēnotāta | ēnotātum | ēnotātī | ēnotātae | ēnotāta | |
genitive | ēnotātī | ēnotātae | ēnotātī | ēnotātōrum | ēnotātārum | ēnotātōrum | |
dative | ēnotātō | ēnotātae | ēnotātō | ēnotātīs | |||
accusative | ēnotātum | ēnotātam | ēnotātum | ēnotātōs | ēnotātās | ēnotāta | |
ablative | ēnotātō | ēnotātā | ēnotātō | ēnotātīs | |||
vocative | ēnotāte | ēnotāta | ēnotātum | ēnotātī | ēnotātae | ēnotāta |