Perfect passive participle of ēnuntiō.
ēnūntiātus (feminine ēnūntiāta, neuter ēnūntiātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēnūntiātus | ēnūntiāta | ēnūntiātum | ēnūntiātī | ēnūntiātae | ēnūntiāta | |
genitive | ēnūntiātī | ēnūntiātae | ēnūntiātī | ēnūntiātōrum | ēnūntiātārum | ēnūntiātōrum | |
dative | ēnūntiātō | ēnūntiātae | ēnūntiātō | ēnūntiātīs | |||
accusative | ēnūntiātum | ēnūntiātam | ēnūntiātum | ēnūntiātōs | ēnūntiātās | ēnūntiāta | |
ablative | ēnūntiātō | ēnūntiātā | ēnūntiātō | ēnūntiātīs | |||
vocative | ēnūntiāte | ēnūntiāta | ēnūntiātum | ēnūntiātī | ēnūntiātae | ēnūntiāta |