Perfect passive participle of exultō.
exultātus (feminine exultāta, neuter exultātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | exultātus | exultāta | exultātum | exultātī | exultātae | exultāta | |
genitive | exultātī | exultātae | exultātī | exultātōrum | exultātārum | exultātōrum | |
dative | exultātō | exultātae | exultātō | exultātīs | |||
accusative | exultātum | exultātam | exultātum | exultātōs | exultātās | exultāta | |
ablative | exultātō | exultātā | exultātō | exultātīs | |||
vocative | exultāte | exultāta | exultātum | exultātī | exultātae | exultāta |