Perfect passive participle of flammō (“burn”).
flammātus (feminine flammāta, neuter flammātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | flammātus | flammāta | flammātum | flammātī | flammātae | flammāta | |
genitive | flammātī | flammātae | flammātī | flammātōrum | flammātārum | flammātōrum | |
dative | flammātō | flammātae | flammātō | flammātīs | |||
accusative | flammātum | flammātam | flammātum | flammātōs | flammātās | flammāta | |
ablative | flammātō | flammātā | flammātō | flammātīs | |||
vocative | flammāte | flammāta | flammātum | flammātī | flammātae | flammāta |