From Proto-Germanic *grētaną (“to weep”).
grātan
infinitive | grātan | |
---|---|---|
indicative | present | past |
1st person singular | grātu | grēt |
2nd person singular | grātis | grēti |
3rd person singular | grātid | grēt |
plural | grātad | grētun |
subjunctive | present | past |
1st person singular | grāte | grēti |
2nd person singular | grātes | grētis |
3rd person singular | grāte | grēti |
plural | grāten | grētin |
imperative | present | |
singular | grāt | |
plural | grātad | |
participle | present | past |
grātandi | gigrātan, grātan |
gratan