From grātulor (“congratulate, rejoice”) + -tōrius.
grātulātōrius (feminine grātulātōria, neuter grātulātōrium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | grātulātōrius | grātulātōria | grātulātōrium | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōria | |
genitive | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōriī | grātulātōriōrum | grātulātōriārum | grātulātōriōrum | |
dative | grātulātōriō | grātulātōriae | grātulātōriō | grātulātōriīs | |||
accusative | grātulātōrium | grātulātōriam | grātulātōrium | grātulātōriōs | grātulātōriās | grātulātōria | |
ablative | grātulātōriō | grātulātōriā | grātulātōriō | grātulātōriīs | |||
vocative | grātulātōrie | grātulātōria | grātulātōrium | grātulātōriī | grātulātōriae | grātulātōria |