From īnferō (“to carry or bring into; bury; conclude”) + -īvus.
illātīvus (feminine illātīva, neuter illātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | illātīvus | illātīva | illātīvum | illātīvī | illātīvae | illātīva | |
genitive | illātīvī | illātīvae | illātīvī | illātīvōrum | illātīvārum | illātīvōrum | |
dative | illātīvō | illātīvae | illātīvō | illātīvīs | |||
accusative | illātīvum | illātīvam | illātīvum | illātīvōs | illātīvās | illātīva | |
ablative | illātīvō | illātīvā | illātīvō | illātīvīs | |||
vocative | illātīve | illātīva | illātīvum | illātīvī | illātīvae | illātīva |