Future active participle of impartiō.
impartītūrus (feminine impartītūra, neuter impartītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | impartītūrus | impartītūra | impartītūrum | impartītūrī | impartītūrae | impartītūra | |
genitive | impartītūrī | impartītūrae | impartītūrī | impartītūrōrum | impartītūrārum | impartītūrōrum | |
dative | impartītūrō | impartītūrae | impartītūrō | impartītūrīs | |||
accusative | impartītūrum | impartītūram | impartītūrum | impartītūrōs | impartītūrās | impartītūra | |
ablative | impartītūrō | impartītūrā | impartītūrō | impartītūrīs | |||
vocative | impartītūre | impartītūra | impartītūrum | impartītūrī | impartītūrae | impartītūra |