īnfacētior (neuter īnfacētius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | īnfacētior | īnfacētius | īnfacētiōrēs | īnfacētiōra | |
genitive | īnfacētiōris | īnfacētiōrum | |||
dative | īnfacētiōrī | īnfacētiōribus | |||
accusative | īnfacētiōrem | īnfacētius | īnfacētiōrēs īnfacētiōrīs |
īnfacētiōra | |
ablative | īnfacētiōre īnfacētiōrī |
īnfacētiōribus | |||
vocative | īnfacētior | īnfacētius | īnfacētiōrēs | īnfacētiōra |