Perfect passive participle of inmūtō (“change, alter”).
inmūtātus (feminine inmūtāta, neuter inmūtātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inmūtātus | inmūtāta | inmūtātum | inmūtātī | inmūtātae | inmūtāta | |
genitive | inmūtātī | inmūtātae | inmūtātī | inmūtātōrum | inmūtātārum | inmūtātōrum | |
dative | inmūtātō | inmūtātae | inmūtātō | inmūtātīs | |||
accusative | inmūtātum | inmūtātam | inmūtātum | inmūtātōs | inmūtātās | inmūtāta | |
ablative | inmūtātō | inmūtātā | inmūtātō | inmūtātīs | |||
vocative | inmūtāte | inmūtāta | inmūtātum | inmūtātī | inmūtātae | inmūtāta |