innōminātus (feminine innōmināta, neuter innōminātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | innōminātus | innōmināta | innōminātum | innōminātī | innōminātae | innōmināta | |
genitive | innōminātī | innōminātae | innōminātī | innōminātōrum | innōminātārum | innōminātōrum | |
dative | innōminātō | innōminātae | innōminātō | innōminātīs | |||
accusative | innōminātum | innōminātam | innōminātum | innōminātōs | innōminātās | innōmināta | |
ablative | innōminātō | innōminātā | innōminātō | innōminātīs | |||
vocative | innōmināte | innōmināta | innōminātum | innōminātī | innōminātae | innōmināta |