inōrdinātus (feminine inōrdināta, neuter inōrdinātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inōrdinātus | inōrdināta | inōrdinātum | inōrdinātī | inōrdinātae | inōrdināta | |
genitive | inōrdinātī | inōrdinātae | inōrdinātī | inōrdinātōrum | inōrdinātārum | inōrdinātōrum | |
dative | inōrdinātō | inōrdinātae | inōrdinātō | inōrdinātīs | |||
accusative | inōrdinātum | inōrdinātam | inōrdinātum | inōrdinātōs | inōrdinātās | inōrdināta | |
ablative | inōrdinātō | inōrdinātā | inōrdinātō | inōrdinātīs | |||
vocative | inōrdināte | inōrdināta | inōrdinātum | inōrdinātī | inōrdinātae | inōrdināta |