Future active participle of inprobō.
inprobātūrus (feminine inprobātūra, neuter inprobātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inprobātūrus | inprobātūra | inprobātūrum | inprobātūrī | inprobātūrae | inprobātūra | |
genitive | inprobātūrī | inprobātūrae | inprobātūrī | inprobātūrōrum | inprobātūrārum | inprobātūrōrum | |
dative | inprobātūrō | inprobātūrae | inprobātūrō | inprobātūrīs | |||
accusative | inprobātūrum | inprobātūram | inprobātūrum | inprobātūrōs | inprobātūrās | inprobātūra | |
ablative | inprobātūrō | inprobātūrā | inprobātūrō | inprobātūrīs | |||
vocative | inprobātūre | inprobātūra | inprobātūrum | inprobātūrī | inprobātūrae | inprobātūra |