Perfect passive participle of inrētiō.
inrētītus (feminine inrētīta, neuter inrētītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inrētītus | inrētīta | inrētītum | inrētītī | inrētītae | inrētīta | |
genitive | inrētītī | inrētītae | inrētītī | inrētītōrum | inrētītārum | inrētītōrum | |
dative | inrētītō | inrētītae | inrētītō | inrētītīs | |||
accusative | inrētītum | inrētītam | inrētītum | inrētītōs | inrētītās | inrētīta | |
ablative | inrētītō | inrētītā | inrētītō | inrētītīs | |||
vocative | inrētīte | inrētīta | inrētītum | inrētītī | inrētītae | inrētīta |