Future active participle of īnsigniō (“mark; distinguish”).
īnsignītūrus (feminine īnsignītūra, neuter īnsignītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnsignītūrus | īnsignītūra | īnsignītūrum | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūra | |
genitive | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūrī | īnsignītūrōrum | īnsignītūrārum | īnsignītūrōrum | |
dative | īnsignītūrō | īnsignītūrae | īnsignītūrō | īnsignītūrīs | |||
accusative | īnsignītūrum | īnsignītūram | īnsignītūrum | īnsignītūrōs | īnsignītūrās | īnsignītūra | |
ablative | īnsignītūrō | īnsignītūrā | īnsignītūrō | īnsignītūrīs | |||
vocative | īnsignītūre | īnsignītūra | īnsignītūrum | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūra |