intentīvus (feminine intentīva, neuter intentīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | intentīvus | intentīva | intentīvum | intentīvī | intentīvae | intentīva | |
genitive | intentīvī | intentīvae | intentīvī | intentīvōrum | intentīvārum | intentīvōrum | |
dative | intentīvō | intentīvae | intentīvō | intentīvīs | |||
accusative | intentīvum | intentīvam | intentīvum | intentīvōs | intentīvās | intentīva | |
ablative | intentīvō | intentīvā | intentīvō | intentīvīs | |||
vocative | intentīve | intentīva | intentīvum | intentīvī | intentīvae | intentīva |