From kakla (“neck”) + rota (“jewel”).
kaklarota f (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | kaklarota | kaklarotas |
| accusative (akuzatīvs) | kaklarotu | kaklarotas |
| genitive (ģenitīvs) | kaklarotas | kaklarotu |
| dative (datīvs) | kaklarotai | kaklarotām |
| instrumental (instrumentālis) | kaklarotu | kaklarotām |
| locative (lokatīvs) | kaklarotā | kaklarotās |
| vocative (vokatīvs) | kaklarota | kaklarotas |