lucrātus, perfect active participle of lucror (“to gain, profit”) + -ivus (“-ive”)
lucrātīvus (feminine lucrātīva, neuter lucrātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | lucrātīvus | lucrātīva | lucrātīvum | lucrātīvī | lucrātīvae | lucrātīva | |
genitive | lucrātīvī | lucrātīvae | lucrātīvī | lucrātīvōrum | lucrātīvārum | lucrātīvōrum | |
dative | lucrātīvō | lucrātīvae | lucrātīvō | lucrātīvīs | |||
accusative | lucrātīvum | lucrātīvam | lucrātīvum | lucrātīvōs | lucrātīvās | lucrātīva | |
ablative | lucrātīvō | lucrātīvā | lucrātīvō | lucrātīvīs | |||
vocative | lucrātīve | lucrātīva | lucrātīvum | lucrātīvī | lucrātīvae | lucrātīva |