From mūžs (“lifetime”) + sens (“ancient, old”).
mūžsens (definite mūžsenais, comparative mūžsenāks, superlative vismūžsenākais, adverb mūžsen)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | mūžsens | mūžseni | mūžsena | mūžsenas | |||||
accusative (akuzatīvs) | mūžsenu | mūžsenus | mūžsenu | mūžsenas | |||||
genitive (ģenitīvs) | mūžsena | mūžsenu | mūžsenas | mūžsenu | |||||
dative (datīvs) | mūžsenam | mūžseniem | mūžsenai | mūžsenām | |||||
instrumental (instrumentālis) | mūžsenu | mūžseniem | mūžsenu | mūžsenām | |||||
locative (lokatīvs) | mūžsenā | mūžsenos | mūžsenā | mūžsenās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||