From mir(t) (“to die”) + -šana.
miršana f (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | miršana | — |
| genitive (ģenitīvs) | miršanas | — |
| dative (datīvs) | miršanai | — |
| accusative (akuzatīvs) | miršanu | — |
| instrumental (instrumentālis) | miršanu | — |
| locative (lokatīvs) | miršanā | — |
| vocative (vokatīvs) | miršana | — |
From mir(st) (“to forget”) + -šana.
miršana f (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | miršana | — |
| genitive (ģenitīvs) | miršanas | — |
| dative (datīvs) | miršanai | — |
| accusative (akuzatīvs) | miršanu | — |
| instrumental (instrumentālis) | miršanu | — |
| locative (lokatīvs) | miršanā | — |
| vocative (vokatīvs) | miršana | — |