From Nīderlande (“the Netherlands”) + -ietis.
nīderlandietis m (2nd declension, feminine form: nīderlandiete)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | nīderlandietis | nīderlandieši |
accusative (akuzatīvs) | nīderlandieti | nīderlandiešus |
genitive (ģenitīvs) | nīderlandieša | nīderlandiešu |
dative (datīvs) | nīderlandietim | nīderlandiešiem |
instrumental (instrumentālis) | nīderlandieti | nīderlandiešiem |
locative (lokatīvs) | nīderlandietī | nīderlandiešos |
vocative (vokatīvs) | nīderlandieti | nīderlandieši |