From noslēgt (“to close, to conclude, to end”) + -ums.
noslēgums m (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | noslēgums | noslēgumi |
| genitive (ģenitīvs) | noslēguma | noslēgumu |
| dative (datīvs) | noslēgumam | noslēgumiem |
| accusative (akuzatīvs) | noslēgumu | noslēgumus |
| instrumental (instrumentālis) | noslēgumu | noslēgumiem |
| locative (lokatīvs) | noslēgumā | noslēgumos |
| vocative (vokatīvs) | noslēgum | noslēgumi |