obstinātior (comparative, neuter obstinātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | obstinātior | obstinātius | obstinātiōrēs | obstinātiōra | |
genitive | obstinātiōris | obstinātiōrum | |||
dative | obstinātiōrī | obstinātiōribus | |||
accusative | obstinātiōrem | obstinātius | obstinātiōrēs obstinātiōrīs |
obstinātiōra | |
ablative | obstinātiōre obstinātiōrī |
obstinātiōribus | |||
vocative | obstinātior | obstinātius | obstinātiōrēs | obstinātiōra |