Future active participle of obtegō.
obtēctūrus (feminine obtēctūra, neuter obtēctūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | obtēctūrus | obtēctūra | obtēctūrum | obtēctūrī | obtēctūrae | obtēctūra | |
genitive | obtēctūrī | obtēctūrae | obtēctūrī | obtēctūrōrum | obtēctūrārum | obtēctūrōrum | |
dative | obtēctūrō | obtēctūrae | obtēctūrō | obtēctūrīs | |||
accusative | obtēctūrum | obtēctūram | obtēctūrum | obtēctūrōs | obtēctūrās | obtēctūra | |
ablative | obtēctūrō | obtēctūrā | obtēctūrō | obtēctūrīs | |||
vocative | obtēctūre | obtēctūra | obtēctūrum | obtēctūrī | obtēctūrae | obtēctūra |