From paciest (“to endure, to withstand”) + -īgs.
pacietīgs (definite pacietīgais, comparative pacietīgāks, superlative vispacietīgākais, adverb pacietīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | pacietīgs | pacietīgi | pacietīga | pacietīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | pacietīga | pacietīgu | pacietīgas | pacietīgu | |||||
dative (datīvs) | pacietīgam | pacietīgiem | pacietīgai | pacietīgām | |||||
accusative (akuzatīvs) | pacietīgu | pacietīgus | pacietīgu | pacietīgas | |||||
instrumental (instrumentālis) | pacietīgu | pacietīgiem | pacietīgu | pacietīgām | |||||
locative (lokatīvs) | pacietīgā | pacietīgos | pacietīgā | pacietīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||