Future active participle of prōmereō.
prōmeritūrus (feminine prōmeritūra, neuter prōmeritūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | prōmeritūrus | prōmeritūra | prōmeritūrum | prōmeritūrī | prōmeritūrae | prōmeritūra | |
genitive | prōmeritūrī | prōmeritūrae | prōmeritūrī | prōmeritūrōrum | prōmeritūrārum | prōmeritūrōrum | |
dative | prōmeritūrō | prōmeritūrae | prōmeritūrō | prōmeritūrīs | |||
accusative | prōmeritūrum | prōmeritūram | prōmeritūrum | prōmeritūrōs | prōmeritūrās | prōmeritūra | |
ablative | prōmeritūrō | prōmeritūrā | prōmeritūrō | prōmeritūrīs | |||
vocative | prōmeritūre | prōmeritūra | prōmeritūrum | prōmeritūrī | prōmeritūrae | prōmeritūra |