Future active participle of restinguō.
restīnctūrus (feminine restīnctūra, neuter restīnctūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | restīnctūrus | restīnctūra | restīnctūrum | restīnctūrī | restīnctūrae | restīnctūra | |
genitive | restīnctūrī | restīnctūrae | restīnctūrī | restīnctūrōrum | restīnctūrārum | restīnctūrōrum | |
dative | restīnctūrō | restīnctūrae | restīnctūrō | restīnctūrīs | |||
accusative | restīnctūrum | restīnctūram | restīnctūrum | restīnctūrōs | restīnctūrās | restīnctūra | |
ablative | restīnctūrō | restīnctūrā | restīnctūrō | restīnctūrīs | |||
vocative | restīnctūre | restīnctūra | restīnctūrum | restīnctūrī | restīnctūrae | restīnctūra |