From rādītāja (“showing”) + pirksts (“finger”) (with rādītāja being the genitive singular form of rādītājs, from rādīt (“to show”) + -ājs (“-er”)).
rādītājpirksts m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | rādītājpirksts | rādītājpirksti |
accusative (akuzatīvs) | rādītājpirkstu | rādītājpirkstus |
genitive (ģenitīvs) | rādītājpirksta | rādītājpirkstu |
dative (datīvs) | rādītājpirkstam | rādītājpirkstiem |
instrumental (instrumentālis) | rādītājpirkstu | rādītājpirkstiem |
locative (lokatīvs) | rādītājpirkstā | rādītājpirkstos |
vocative (vokatīvs) | rādītājpirkst | rādītājpirksti |